www.ancesaitas.lv   www.ances.lv

ANCES AITAS no Naukšēnu novada Peitēnu gala

Ances AITAS & ELFAS dzijas

ANCES AITAS Zini par aitu Pārdodam&iznomājam Jautājumi & raksti Griķi Elfas dzijas Demonstrējums LLKC Kā mūs atrast

Ances aitas  JAUTĀJUMI UN ATBILDES

UZDOD JAUTĀJUMU KONTAKTFORMĀ , ATBILDĒSIM, CIK ĀTRI IESPĒJAMS!

(?) Ko darīt pēc teķa iegādes no šķirnes saimniecības?

1. Šķirnes dzīvnieka dokuments, kas apliecina, ka dzīvnieks novērtēts, ir Latvijas aitu audzētāju asociācijas izsniegtais Dzīvnieka izcelsmes sertifikāts, vai iegādātā dzīvnieka ciltskartīte. Prasiet arī, lai pārdevējs Jums pārsūta aitu fekāliju analīzes, kas nav vecākas par 6 mēnešiem.

2. Kad izvēlētais vaislinieks atvests jaunajās mājās, Lauksaimniecības datu centra datu bāzē  jāapstiprina pārdevēja sastādītā pārvietošanas deklarācija un jāpārbauda, ka dzīvnieks reģistrēts Jūsu ganāmpulkā.

3. Pārbaudiet iegādātajam teķim vaislinieka sertifikāta esamību datu bāzes sadaļā, dzīvnieka dokumenti.

4. Ja iegādātais teķis datu bāzē nav reģistrēts kā vaislinieks, rakstiet Latvijas aitu audzētāju asociācijai iesniegumu par vaislinieka sertifikāta piešķiršanu un kopā ar  fekāliju analīžu rezultātiem, nosūtiet uz laaab@inbox.lv   LAAA uz šo dokumentu pamata reģistrēs jauno teķi LDC datu bāzē kā vaislinieku uz 1 gadu.

5. Pirms laižat teķi pie aitām, pārliecinieties, ka aitas ir veselīgas, jo tikai vesela un paēdusi aita sekmīgi apaugļosies un atnesīs labus jērus.

6. Laižot teķi pie aitām, LDC datu bāzē 7 dienu laikā jāreģistrē konkrēto aitu lecināšana.

7. Kad aitām piedzimst jēri, tad LDC jāreģistrē aitas atnešanās un jēra apzīmēšana ar krotālijām.

8. Ja visus notikumus – pārvietošanu, lecināšanu, atnešanos, apzīmēšanu, u.c. LDC reģistrēsiet 7 dienu laikā, tad neradīsies nepatīkami pārsteigumi Jūsu dzīvnieku uzskaitē, piem. izcelsmei, vai atbalsta maksājumu saņemšanai.

9. Jaunajam teķim pēc 1 gada jāraksta iesniegums LAAA par vaislinieka sertifikāta pagarināšanu. Ja pēc pirmā pārbaudes gada teķim būs pēcnācēji, vaislinieka sertifikāts tiks reģistrēts uz 5 gadiem.

 

(?) Svarīgākie ieteikumi iegādājoties aitas

1. Vizuāli un pēc Lauksaimniecības datu centra (LDC) datiem novērtējiet ganāmpulku, no kura iegādāsieties dzīvniekus: aitu māšu eksterjeru un barojumu, parazītu un slimību klātbūtni, izcelsmi, auglību, jēru saglabāšanu.

2. Veidojot šķirnes ganāmpulku arī: novietņu Maedi visna statusu, asinības, skrepi genotipus, izcelsmes apstiprinājumus ar DNS, dzīvnieku esamību ciltsgrāmatā.

3. Uz vietas noskaidrojiet ar ko un kā dzīvnieki tiek ēdināti, kā aitas tiek turētas vasarā, ziemā, atnešanās laikā, kā tās grupē, kā tiek turēti teķi.

4. Noskaidrojiet kādi medikamenti un kad tiek lietoti parazītu un slimību ierobežošanai.

5. Cenšaties saņemt skaidras un izsmeļošas atbildes par visiem jautājumiem, jo nereti aitu audzētājs nevilšus aizrunājas par kaut ko vienu.

6. Prasiet, lai pārdevējs atsūta konkrēto pārdodamo dzīvnieku numurus, aktuālās ciltskartītes un kvalitātes rādītājus (pielikumā).

7. Pērkot šķirnes dzīvniekus, jautājiet arī viņu vecāku ciltskartītes, LDC atskaiti par jēru vērtējumu, LDC atskaiti par vaislai audzējamo dzīvnieku vērtējumu.

8. Iegūto informāciju apkopojiet tabuliņā, lai vieglāk pārskatīt un salīdzināt.

9. Pēc ganāmpulka apskates un dzīvnieku datu izvērtēšanas, izsveriet pērkamo dzīvnieku kvalitātes un cenas atbilstību.

10. Pārņemot dzīvniekus, pievērsiet uzmanību vispārējam izskatam un katram pārbaudiet sakodienu, kājas, nagus, vilnu, tesmeni, sēkliniekus.

11. Pēc atvešanas savā novietnē, veiciet dzīvnieku novērošanu, ja ir kādas aizdomas par veselības traucējumiem, vai parazītiem, aiciniet kompetentu veterinārārstu.

 

(?) Lūdzu, paskaidrojiet, no kādiem materiāliem vajadzētu būt aitu kūts grīda?

Parastajā gadījumā aitām vislabākā ir dziļā kūts, nepieciešama līdzena grunts. Arī mietu varēs jebkurā vietā iedzīt. Var arī betonēt, vai asfaltēt- būs vieglāk iztīrīt pēc ziemas perioda, vai izlikt ar bruģi. Nepieciešama pietiekami bieza pakaišu kārta. Tas viss prasa papildus izdevumus. Svarīgākais, lai telpā vienmēr ir sauss, neieplūst ne virsūdeņi, ne gruntsūdeņi.

 

(?) Ja jumta segumam lieto skārdu, vai to nepieciešamas siltināt?

Siltuma dēļ nē, trokšņa dēļ aitām nepatiks «pliks» skārda jumts lietus vai krusas laikā, bet jānodrošina, lai kondensāts nepilētu tām uz galvām. bet ja ir dabīgā ventilācija, tam nevajadzētu veidoties.

 

(?) Vai heterozes efekts ir labāks krustojot divus tīrškirnes vai divu tīršķirņu produktu aplecinot ar trešo tīršķirni?

Heterozes efekts (piemēran, krustojuma jērs pie vienādas turēšanas ātrāk sasniedz realizācijas kondīciju) ir sagaidāms 2 tīršķirņu krustojumiem. Krustojuma krustošana vēl ar trešo šķirni arī notiek, bet tam varētu būt kāds selekcijas mērķis, piem., lai pēcnācēji kļūtu auglīgāki. Šo jautājumu visizsmeļošāk varētu atbildēt dr. agr. Daina Kairiša, vai dr. agr. Genovefa Norvele.

 

(?) G.Norveles grāmatā rakstīts, ka labāki rādītāji ir ja vēl trešo tīršķirni uzlaiž pa virsu?.

Jā, Latvijā gan pagaidām būs grūti dabūt kaut vai tikai 2 tīršķirnes lai krustotu kaušanai.

(?) Kādus ūdens spaiņus ieteiktu metāla vai plastmasas (ziemā nesasprāgs)?

Plastmasas spainis labi der pāris aitām, es lietoju plastmasas apaļos celtniecības toverus. Viens toveris uz 20-40 aitām. Prakse parādīs. Nākamais līmenis ir neaizsalstošs ūdensvads un apsildāmas dzirdnes. Ūdenim vienmēr jābūt pieejamam un tīram!

(?) Ir problēma, laidām trīs dienas dzimušus jēriņus kopā ar citām aitām un divas Sufolk aitas bada nost mazos tā ne pa jokam !!! Ievietojām atpakaļ un nezinām ko darīt, bailes! Varbūt tās divas Sufolk iespundēt atsevišķi bet nu cik ilgi, un vai tā ir izeja?

Ja mātes ir turpat tuvumā un jēri tiek baroti, ja aitas nav saspiestas(kūtī uz 1 aitu  vismaz 2,5 – 3 m2), vēl labāk, ja ir iespēja brīvi iet ārā, tad aitām pašām jātiek galā ar sava bara hierarhiju. Lai atbildētu precīzāk, jāredz situācija uz vietas. Varbūt tiešām uz kādām dienām agresores jānorobežo.

(?) Lūdzu paskaidrojiet par praktisko pārraudzību.

Ja veidojat aitkopības saimniecību, noteikti kursos vajadzētu iegūt pārrauga kvalifikāciju savā ganāmpulkā. Tā ir iespēja iegūt zināšanas, iepazīties ar kolēģiem un saņemt dokumentu, lai nebūtu jāņem pakalpojums darbiem, ko cilvēks ikdienā strādājot ar aitām, pats var izdarīt vislabāk.

Tad jānoslēdz līgums par elektronisku datu sniegšanu ar Lauksaimniecības datu centru (LDC), jo viņi nodrošina datu uzglabāšanu un atskaišu sagatavošanu, kas dod iespēju sekmīgi veikt un plānot ikdienas darbus. Ja arī uzticēsiet pārrauga darbus veikt kādam sertificētam speciālistam, tad būsiet zinošāks un varēsiet daudz labāk nodrošināt procesa kontroli. Pie zinošākajiem speciālistiem var saņemt kvalitatīvus padomus. Praktisko ciltsdarbu uzrauga Latvijas aitu audzētāju asociācija, www.latvijasaita.lv, to finansē galvenokārt budžets.

 

(?) Cik ilgā laikā var izveidot šķirnes saimniecību?

Ja pērkat jaunaitas, tad pārdomāti rīkojoties – 2 gadu laikā. Pērkot aitu mātes ~ 1 gada laikā.

 

(?) Kāda zāle jādod aitām, kā ierīkot ganības?

Jā, labs, proteīnbagāts zālājs ir svarīga sastāvdaļa aitu audzēšanā. jo zāle ir lētākā un dzīvniekam piemērotākā barība. Pirmais, iespējams, ir liekā apauguma novākšana un kvalitatīvs rudens arums, mūsu pusē arī akmeņu lasīšana. Ja nedabū daudz maz līdzenu lauku uzreiz, tad pirmajā gadā var iesēt viengadīgo zālāju, vai rudzus. Atsevišķi krūmu vai koku puduri mazāk intensīvās ganībās var palikt, tas dos aitām zināmu patvērumu vasarā un samazinās ieguldījumus. Esmu nonācis pie šāda maisījuma ganībām, kas derēs arī sienam un skābsienam - pielikumā. Pērku zālāju sēklas Priekuļos un Skrīveros, pats samaisu, kas nav sarežģīti. Var izmantot arī jau gatavus maisījumus aitām, vai ganībām, kā arī ņemt vērā augsnes apstākļus, bet noteikti iesaku izmantot Latvijā audzētās zālāju sēklas. Nevajag baidīties arī no sarkanā āboliņa klātbūtnes.

 

(?) Vai jāsēj tieši tas sastāvs ko atsūtījāt, kad var sākt ganīt aitas?

Varbūt uzreiz nesaprati saīsinājumus, bet sēklu audzētājs sapratīs. Ja nebūs konkrētā šķirne, tad viņš piedāvās ko līdzvērtīgu, bet saki, ka vajag pirmkārt ganībām un izmantosi arī ziemas barībai. Labāk, ja sarkanais āboliņš ir vidēji vēlais, bet esmu sējis arī vidēji agro. Timotiņu gan vajag prasīt «Teici», jo tas ir nedaudz lapaināks, nekā citi, bet esmu sējis arī «Jumi». Vari sēt 1 kg/ha ganību aireni, vairāk uz timotiņa vai auzenes rēķina. Ja negribi sēt bastarda āboliņu, tad tā vietā liec sarkano un nedaudz balto. Var jau arī pamainīt sastāvu, bet kopumā pie šīm sugām un attiecībām vajadzētu pieturēties. Neiesaku izmantot kamolzāli un arī hibrīdaireni. Ja iesēsi savlaicīgi, viengadīgā airene ap Jāņiem jāpļauj sienam, ja nav saule -skābsienam. Bet nepļauj uz viszemāko. Augustā, iespējams, puse jāpļauj vēlreiz un uz otras puses vari sākt laist ganīties aitas. Kad ataugs nopļautā puse, aitām oktobrī tur būs labu labā ganīšanās. Kad aitas pārlaid citā aplokā, noganīto vēlams appļaut, tad labāk ataug un ir arī skaisti. Ja pirmajā gadā nebūs extra sausums vai mitrums, aitas būs paēdušas cik gribēs, un zāle varētu palikt pāri.

 

(?) Kāds ir labākais nožogojums ganībām?

Pagaidām domāju, ka 16 J elektriskais gans ar 3 stieplēm vai trosītēm un labiem mietiņiem ir racionālākais risinājums. No plēsoņu viedokļa ir vērts pārdomāt arī par citiem pasākumiem, iespējams, arī apdrošināšanu. Pie izejas no kūts – aploks ar mietiem un horizontāliem dēļiem.

 

(?) Vai varam aizbraukt pie Jums?

Esat laipni gaidīti Ancēs. Vēlams apmeklēt vairākas aitu audzēšanas saimniecības, jo dabā redzot dažādus risinājumus var gūt ierosmi savai saimniecībai, kā arī pārrunāt dažādas neizdošanās vai kļūdas. Der satikties ar Aiju Šneideri un Jāni Miķelsosnu Mikaitās, jo viņi ir arī zinošākie aitu veterinārārsti.Informācija par saimniecībām meklējama arī Latvijas aitu audzētāju asociācijas mājas lapā: www.latvijasaita.lv Pēc iepazīšanās ar literatūru un saimniecībām un pārrauga kursiem, lietderīgi satikties arī ar Dr. agr. Dainu Kairišu un Dr. agr. Genovefu Norveli, kuras ir zinošākās aitkopības speciālistes Latvijā.

 

(?) Kur Latvijā var pārdot jērus? Man ir kāds bariņš realizējams.

Vietējā tirgū vislielākais jēru piedāvājums ir septembrī, oktobrī, novembrī. Vislielākais pieprasījums februārī, martā, aprīlī, maijā, jūnijā. Diemžēl atsevišķi uzpircēji šajā laikā jērus un aitas pērk par līdzīgu cenu, kas rada aizdomas, ka pircējam tiek piedāvāta aita jēra vietā, vai arī maisījumā. Ik pa laiciņam e-pastā pienāk info ar vēlmi iegādāties jērus kaušanai. Arī sludinājumos vērojama interese par jēriem. Parasti gan konstatēju, ka nevaru regulāri piedāvāt interesējošo apjomu. Gaļas jēru realizācija vairāk ir audzētāju  kooperācijas jautājums.

 

(?) Vai Jums ir pieredze izmantojot aitas ar latvāņiem aizaugušu platību noganīšanā.

Mums nav tādas pieredzes. Nedomāju, ka tikai ar aitām latvāņus var iznīcināt. Rīcība, lai tiktu vaļā, atkarīga no tā cik daudz platībā aug latvāņu un cik liela ir piesārņotā platība. Varētu mēģināt vismaz reizi mēnesī zemu nopļaut ar rotējošo pļaujmašīnu, vai smalcinātāju. Nedrīkst izlaist ziedos, jo tad papildus ar sēklām latvānis izsēsies tuvākās un tālākās teritorijās.  Ja ļausiet latvānim zaļot, arī tad tas caur lapām baros un attīstīs sakņu sistēmu un nākamajos gados dzīs vēl vairāk jaunu dzinumu, līdz citi augi zelmenī iznīks. Vislabāk latvāni ir izrakt ar sakni, pēc tam ziedkopu un sakni sadedzināt. Ja rakšana nav iespējams, jāpārar un ar kultivatoru vai frēzi lauks «jātur melns» – t.i. neļaut nezālēm sazaļot(papuve) un vismaz vēl vienu reizi jāpārar pirms sēj zāli vai graudus. Ja aitas ēd latvāņu dzinumus, tas nav nekas slikts. Lai aitas vasarā visu, t.sk. latvāņus, nograuztu līdz ar zemi, viņām jābūt nepaēdušām. Varbūt Jūsu gadījumā vērts apsvērt latvāņu izrakšanas talkas organizēšanu 2 – 3 reizes vasarā un paralēli interesēties arī par aitu ganīšanu šajā platībā.

 

(?) Kas būtu nepieciešams, lai ar kādu aitkopi vienotos par noganīšanu, kā ir ar veterināro aprūpi?

Aitas jāprasa aitu audzētājiem, lai iznomā vai pārdod uz vasaru. Viņas jāpasargā no klejojošiem suņiem un vilkiem, jānodrošina tīrs ūdens, sāls un jāskatās, lai pietiek zāle ko ēst. Vēlama kāda nojumīte, vai koki, kur patverties, no saules. Ja ņemat veselas aitas, laižat jaunā vietā, tad pa vasaru nekāda īpaša veterinārā aprūpe nav nepieciešama. Varbūt vienreizēja attārpošana ir pamatota, bet tikai tad, ja parazītu koncentrācija būtiski palielinās un tas sāk traucēt aitām dzīvot. Attārpošanai nepieciešama vieta, vai sētiņu aprīkojums, lai aitas noķertu.

 

(?) Ja LT vai Sufolk aplec Dor vai Rom tad aitiņas būs ar sezonālo vai nesezonālo interesi?

Šis ir jautājums selekcijas speciālistiem: Dr. Norvelei, un prof. Dr. Kairišai. No praktiķa viedokļa varu teikt, ka LT meklēšanās sezona nav tik īsa, kā to ir pieņemts uzskatīt. Katrā ziņā ja aita ir paēdusi un aprūpēta, tad LT meklējas sākot no jūnija līdz februārim. Iespējams, ka LT aitas varētu netikt aplektas no marta līdz maijam, bet tas jāizmēģina konkrētos apstākļos.

 

(?) Vai šķirnes ganāmpulka veidošanai derēs aitas ar R2 genotipu?

Pagaidām, jā, kamēr nav pietiekami daudz R1 dzīvnieku. Pirmkārt jāvērtē dzīvnieka auglība, priekšteču auglība un jēru saglabāšana, tad eksterjers, citu šķirņu piejaukumi (asinība). Par teķi- ja būtu iespēja izvēlēties tikai starp diviem līdzīgiem R1 un R2 teķiem, tad būtu jāņem tas teķis kuram vairāk dzimst spēcīgi dvīņi ar labāku eksterjeru. Ja abiem pēcnācēji līdzīgi, tad, protams, R1.

 

(?) Cik tuva radniecība var būt aitām?

Lecināšana ar radinieku nav laba, tas dažādi negatīvi var atsaukties uz pēcnācējiem. Vismaz jāievēro, ka nevar lecināt, ja vecāku radniecība redzama trešajā paaudzē (vecvectēvs vai vecvecmāte). Par izņēmumiem jājautā prof. Kairišai, jo selekcijas speciālisti dažreiz izmanto inbrīdingu.

 

(?) Vai LT šķirnes saimniecībā pieļaujamas aitas, kurām ir vairāku, dažādu šķirņu sajaukums?

Nav jau tas labākais, bet jāseko līdzi LT Ciltsdarba programmai, jo prasības pakāpeniski paaugstinās. Svarīgi, lai nebūtu neradnieciskās šķirnes, jo tad aitas nekvalificēsies ģēnētisko resursu aitu kritērijiem.

 

(?) Kā reģistrē aitas?

Aitas reģistrē Lauksaimniecības datu centrā. Iesaku aiziet uz tuvāko LDC pārstāvniecību un noslēgt līgumu, lai varētu informāciju nosūtīt un saņemt attālināti. Tad arī var pajautāt, lai praktiski iepazīstina ar datu bāzes lietošanu. Apskaties: www.ldc.gov.lv

 

(?) Manām 3 aitām ir kaulu muša. Visi saka, ka jāvakcinē. Kā šo problēmu risina bioloģiskās saimniecības? Ceru, ka ir kāds veselīgāks risinājums. Ko šī muša var nodarīt jēriem?

Šis ir jautājums vetārstam, zinošākā aitu vetārste ir Aija Šneidere. No praktiķa viedokļa skatoties- ja esi pārliecināta, ka tās ir kaulu mušas, tad ticamākais, tās kopā ar aitām esat iegādājušies. No parazītiem jātiek vaļā, jo tie organismu novājina. Lielākā koncentrācijā tie var apgrūtināt pat izdzīvošanu. Nedomāju, ka, piem., cilvēks varēs produktīvi darboties, ja būs blusu vai utu apsēsts. Ar kādiem paņēmieniem atbrīvoties, tas ir tehnikas jautājums. Visos gadījumos svarīga ir labvēlīga vide - aitas labi paēdušas, labi apstākļi, izsargāšanās no parazītu un slimību ievazāšanas. Arī bioloģiskajās saimniecībās īpašniekam un vetārstam ir pienākums rūpēties par dzīvnieku veselību, nepieciešamības gadījumā lietojot medikamentus. Ja ir 3 aitas, tad var mēģināt parazītiem tikai apgrūtināt dzīves apstākļus.
Tad pirmais būtu aitu nocirpšana, pieaugušo parazītu savākšana un iznīcināšana. Pēc tam aita jāmazgā ar kādu dabīgu kukaiņus atbaidošu šķīdumu, kas nenodara lielu kaitējumu aitai. Visas aitas jāmazgā vienā laikā. Svarīgi rūpīgi izskatīt un izskalot visas krokas, ausis, paduses, nagu starpas. Process pēc 7 – 10 dienām jāatkārto, līdz kaulu mušu nav. Bez aitas, kaulu mušas dzīvo līdz 10 dienām, oliņas līdz 40 dienām. Ja kaulu mušu daudz, tad mazs jēra organisms nespēj pats pretoties parazītiem, ticamākais atpaliek augšanā, utt.

 

(?) Ja nav šķirnes teķis, kā tad reģistrēt dzīvnieku apzīmēšanas aktā?

Vai pareizi saprotu, ka elektroniski dzīvnieku reģistrāciju neveic? Noteikti iesaku aiziet un reģistrēties ērtāk pieejamajā Lauksaimniecības datu centra klientu apkalpošanas vietā, lai elektroniski vari lietot datu bāzi, kā arī uzreiz saņemt konsultāciju par datu bāzes lietošanu. LDC darbinieki ir pretimnākoši, un neskaidrību gadījumā telefoniski, e-pastā vai klātienē konkrēti atbildēs vislabāk. Info: www.ldc.gov.lv

 

(?) Pamazām sāku atjaunot tēva saimniecību laukos un sākam audzēt aitas. Ir pirmais gads kad aitām ir jēri. Dažas aitu mātes ir tīršķirnes LT, bet citas nav. Jautājums ir par jēru pārdošanu eksportā. Zinu, ka jēra gaļas cena ir teju 3x augstāka eksportējot uz Eiropas valstīm. Saprotu ka ar mazo jēru skaitu nevaru pat domāt par tirgošanu kādam konkrētam gaļas uzpircējam Vācijā vai kur citur, bet vai ir iespēja pārdot jērus kopā ar jau kādas lielākas saimniecības jēriem un ja ir, tad kas tieši no manas puses būtu nepieciešams?

Jā, šis ir pietiekami plašs, pats svarīgākais jautājums, kas aitu audzētājiem mērķtiecīgi jārisina. Šobrīd Latvijā īsti nevaram piedāvāt kādu konkrētu skaitu (sākumā kaut vai 5 – 15 gab.) vienādus jērus vai kautķermeņus nedēļā cauru gadu. Jāsāk ar domubiedru meklēšanu un apvienošanu. Esmu tikai dzirdējis, ka dažas lielākie ganāmpulki ik pa brīdim kaut ko pārdod eksportā.

 

(?) Paskaidrojiet par jēru piebarošanu, no kāda vecuma var dot veselas auzas?

Jērs, skatoties uz mammu, sāk meklēt kādu graudiņu, zāles vai siena stiebriņu no aptuveni 2 nedēļu vecuma. Labi, ja tiek ierīkota vieta, kur tiek tikai jēri, lai lielās aitas visu neapēd. Tur ievieto traukus, vai siles spēkbarībai – veseliem vai placinātiem graudiem. Blakus ūdeni, barībai un ūdenim jābūt tīram, reizi dienā jāpārbauda. Labāk ir maisījums, kur sabalansēti enerģijas un proteīna avoti, piemēram, auzu, kviešu graudu maisījums ar kādu proteīnaugu piedevu. Vislabāk aita izmantos placinātos graudus, bet var dot arī veselus. Ja mazajiem jēriem var iedot kādus siena gruzīšus ziemā, vai kopā ar mātēm laist ganībās ar āboliņu, vai lucernu ir pavisam labi. Jāskatās vai mātēm ir piens un jāseko, lai jēriem nav parazīti, tad viņi augs griezdamies, t.i., ne mazāk kā 200 g dienā.

 

(?) Kā var zināt vai jēriem ir parazīti?

Jēri ir uzņēmīgāki pret dabā esošajiem parazītiem, nekā pieaugušas aitas. Ja jērs ir labi paēdis, viņš arī labāk tiks galā ar parazītiem. Ja jērs ir «bēdīgs», vājš, ar caureju, tad viens no iemesliem var būt parazīti. Parasti jēra augšanai vairāk traucē endoparazīti, biežāk lenteņi. Vislabāk ir veikt fekāliju analīzes (piejamākā ir BIOR laboratorija) un situāciju izvērtēt kopā ar veterinārārstu. Zinošākā veterinārārste aitkopībā ir Aija Šneidere. Ar aitām strādā arī Ilze Miķelsone, Daiga Vētra, Dace Trupāne. Viss, ko veiksiet paši saviem spēkiem pēc kompetenta veterinārārsta ieteikumiem, ietaupīs Jūsu naudu. Jāuzmanās no ieteikumiem, ko šad tad var dzirdēt no atsevišķiem pseidospeciālistiem.

 

Labprāt atbildēšu uz Jūsu jautājumiem un ieteikšu zinošākos aitkopības speciālistus un praktiķus!

e-pasts: ances.sia@gmail.com vai info@ancesaitas.lv

UZ AUGŠU

 

Ances aitas   PUBLIKĀCIJAS PRESĒ

UZDOD JAUTĀJUMU KONTAKTFORMĀ , ATBILDĒSIM, CIK ĀTRI IESPĒJAMS!

 (!)  Latvijas Radio 1. Latvijas stāsti. Naukšēnu novada Naukšēnu pagasta «Jaunpeitēnos» .  Daina Zalamane. 2016.gada 13.februāris, plkst. 16:05

Raidījums «Latvijas stāsti Latvijas simtgadei» šoreiz ciemojas Naukšēnu novada Naukšēnu pagasta Jaunpeitēnos pie Daigas un Kaspara Kļaviņiem, kas Igaunijas pierobežā izveidojuši Latvijas tumšgalves šķirnes aitu ganāmpulku. Šobrīd aitām dzimst jēri, un ar saimniekiem tiekamies kūtī, kur Daiga sienas apgleznojusi ar baltiem mākoņiem, kas līdzinās aitām. Kļaviņu ģimenē aug četri bērni.

Klausīties tālāk

 

 (!)  < Žurnāls «Latvijas Lopkopis», «Aitkopības attīstības izdevīgās pozīcijas». TEKSTS: Ilze Galkina, 2015.gada februāris.

Tātad – ko jūs teiktu zemkopības ministram? Esam jau teikuši. Gan premjerministrei Laimdotai Straujumai, kad viņa vēl vadīja Zemkopības ministriju, gan tagad Jānim Dūklavam. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā Naukšēnu pagastā dzīvo Kļaviņu ģimene, kas nodarbojas ar tīršķirnes «Latvijas tumšgalve» aitu audzēšanu. Saimniecība – SIA «Ances» atrodas pašā igauņu zemes pierobežā, tādēļ vilki, zaķi un brieži tur mēdzot pa reizei aukuot (sasaukties) kaimiņzemes valodā, un dziju tur sauc par «dzīvi», bet «dzīvi» – par dzīgu.

Lasīt tālāk

 

 (!)  Žurnāls «PLAYBOY», «20 jautājumi: Andris Pauls - Pāvuls». TEKSTS: Ivars Āboliņš, Egīls Zirnis, 2014.gada aprīlis.

PLAYBOY: Kāpēc 40 gadu vecumā nolēmāt pamest politiku un Rīgu un ķerties pie aitkopības?

PAULS-PĀVULS: Es esmu tas gadījums, uz kura pasaules uztveri lielu iespaidu atstājusi Indija. 2005. gadā ar sievu bijām turp aizbraukuši un apmeklējām tādas vietas, kur tūristi parasti nebrauc. Spilgtākos iespaidus guvu Haidarabadas štatā. Tas ir musulmaņu štats. Sanāca saruna ar vietējiem musulmaņiem, arī par dvīņu torņu uzspridzināšanas tēmu, un viņi apgalvoja: «Kāds terorisms? Aizmirstiet! Mēs mierīgi dzīvojam. Amerikāņi paši uzlaida gaisā savas tukšās čaumalas – dvīņu torņus. Bin Ladens ir CIP aģents, un tam patiesībā nav nekāda sakara ar islāmu, mēs redzam, kā Rietumu pasaule dzīvo, neievērojot Dieva likumus, finansiāli iet bojā. Arī Eiropā pēc pāris gadiem sāksies ļoti nopietna krīze, un situācija radikāli mainīsies.»

Lasīt tālāk

 

 (!)  Žurnāls «Agrotops», «Griezt astes vai ne?». TEKSTS: Gundega Skagale, 2013.gada februāris.

Jau vairāk nekā gadu notiek diskusijas par aitu labturības noteikumiem. Dzīvnieku aizsardzības organizācijas pat sola sūdzēties Eiropas Komisijai, lai pierādītu, ka vietējām aitām, īsinot astes, tiek darīts pāri. Aitkopis Kaspars Kļaviņš vada Latvijas Aitu audzētāju asociācijas darba grupu, kas izstrādāja šos noteikumus. Kļaviņiem pieder viens no izkoptākajiem Latvijas tumšgalves šķirnes aitu ganāmpulkiem valstī – Naukšēnu novada Naukšēnu pagasta SIA «Ances».

Lasīt tālāk

 

 (!)  Laikraksts «Liesma», «Aitkopībai būt par peļņu nesošu ilgtermiņa nozari». TEKSTS: Māra Rone, 2013.gada 6.augusts.

Aitu kontrolaudzēšanas un kontrolnobarošanas stacijā Jeru pagasta «Klimpās» notika Aitu dienas 2013. Šie lauksaimniecības nozarē strādājošiem tie ir ne tikai gada gaidītākie svētki, bet arī jaunu zināšanu ieguve seminārā, pieredzes apmaiņa dzīvnieku demonstrējumos un to profesionālā izvērtēšanā. Uz Aitu dienām aitkopji no visas Latvijas ierodas kopā ar savām ģimenēm, tādēļ atkal bija padomāts, lai katram «Klimpās» būtu ko redzēt un darīt.

Lasīt tālāk

 

 (!) 

Laikraksts «Liesma», «Naukšēnu teķi pie Sāmsalas aitām». TEKSTS: Jūlijs Cukurs, 2012.gada 5.jūlijs.

Šķirnes saimniecības «Ances» saimnieku un aitkopības centra «Rūja» dibinātāju KASPARU KĻAVIŅU smaidīgu satiekam Naukšēnu centrā viņam atkal ir vairākas labas ziņas aitu audzētājiem: šogad labākais un būtiskākais - mūsu darba grupas virzītās likumdošanas iniciatīvas ar Zemkopības ministrijas ierēdņu atbalstu izgājušas visas saskaņošanas un pavisam drīz Ministru kabinetā tiks apstiprināti aitu labturības noteikumi.

Lasīt tālāk

 

 (!)  > www.agropols.lv, «Straujuma: aitkopībai Latvijā ir labas attīstības iespējas». TEKSTS: Ilze Vabole, 2012.gada 5.janvāris.

5.janvārī zemkopības ministre Laimdota Straujuma tikās ar Latvijas Aitu audzētāju asociācijas pārstāvjiem, pastāstīja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietnieks Kaspars Funts. Asociācijas pārstāvji zemkopības ministri informēja, ka Latvijas aitkopības nozare turpina sekmīgi attīstīties, pateicoties Zemkopības ministrijas un Eiropas Savienības atbalstam.

«Esmu gandarīta, ka Latvijā veidojas jaunas aitkopības saimniecības, arvien vairāk cilvēku nolemj nodarboties ar šo lopkopības veidu, kā rezultātā Latvijā pieaug gan aitu ganāmpulku, gan šo lauksaimniecības dzīvnieku skaits. Aitkopībai Latvijā ir labas attīstības iespējas arī nākotnē», uzsvēra zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Lasīt tālāk

 

 (!)  Žurnāls «Agrotops», «Uzmanību: plēsēji aitās!». TEKSTS: Dina Avotiņa, 2011.gada decembris.

Pēdējā laikā arvien biežāk masu medijos tiek publicēta informācija par meža dzīvnieku un klaiņojošu suņu uzbrukumiem aitām un citiem mājdzīvniekiem. Ieraugot saplosītu aitu, ganāmpulka īpašniekam par to jāziņo Lauksaimniecības datu centram (LDC) un dzīvnieks jānoraksta kārtējos zaudējumos. Situācija šī jautājuma risinājumā ir sarežģīta, jo ir daudz pretrunu Medību likumā, kas neļauj medniekiem vai ganāmpulku īpašniekiem likvidēt plēsējus. Palielinoties ganāmpulku un dzīvnieku skaitam, palielinās arī postījumu skaits.

Lasīt tālāk

 

 (!)  Informatīvais izdevums «Naukšēnu Cilvēkvēstis», «Skaists kā aita». TEKSTS: Arnis Ozoliņš, 2011.gada jūlijs.

Parasti saka – bailīgs kā aita, dumjš kā aita. Izrādās, var teikt arī – SKAISTS kā aita. Klātesot Rūjienas novada domes priekšsēdētājam Guntim Gladkinam, LAD Ziemeļvidzemes vadītājam Jānim Brengulim, Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniecei Mairai Dzelzkalējai un LLU profesorei, Latvijas aitu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājai Dainai Kairišai, notika īsts aitu skaistumkonkurss. Ja esam precīzi – biedrība «Latvijas aitu audzētāju asociācija» 16. – 17.jūlijā Aitu kontrolizaudzēšanas un kontrolnobarošanas stacijā Jeru pagasta «Klimpās» rīkoja starptautisko aitu novērtēšanas pasākumu «Aitu dienas 2011».

Lasīt tālāk

 

 (!)  Laikraksts «Liesma», «Par aitiņu bez lieka mata». TEKSTS: Ināra Ceriņa, 2011.gada 25.marts.

- Jēri atkal būs uz jūniju, jūliju. Iznāk lētāk - saule, zālīte. Var iztikt bez papildu spēkbarības, - stāsta DAIGA KĻAVIŅA Naukšēnu «Jaunpeitēnos» un rāda uz SIA «Ances» ganāmpulka teķēnu siltā marta saulītē pie siena ķīpas: - Re, puika bija sašvakojies. Nu ēdam vitamīnus, cukurūdeni pa virsu, skābsienu, un nu jau būs uz pekām.

Lasīt tālāk

UZ AUGŠU